Nu kas tā par lietu, ka mani izlaidumi vienmēr ir šādā laikā, kad liekas, ka varētu arī sadegt!? :D

Šodien man atkal uznāca lielais prieks par bakalaura darbu (jo ar to viss ir izcili un pienācis laiks palielīties arī šeit). Tūlīt pēc Jāņiem izlaidums un man patiešām šķiet, ka šī būs tā reize, kad no sajūtām būs jāraud. Vispār antropoloģija mani ir padarījusi sasodīti "dzīvu" emociju un sajūtu ziņā. Un man patiesībā par to prieks, jo šķiet, ka līdz ar to es esmu arī labāks cilvēks.

Gaidu lielu laimi, jo tikko saplēsu trīs traukus vienā piegājienā :D

Šonakt kaklā kamols un tā kņudinošā sajūta degunā nepāriet.

Bļeģ, meitene, ko tu dari!?

Vakarnakt gulēju gultā un cauri galvai gāzās vesela gūzma visdažādāko atmiņu. Un arī šodien pamodos ar tādu jocīgu tauriņu sajūtu pakrūtē.

Nopirku izlaiduma kleitu un autobusā, braucot mājās, man beidzot pieleca, ka viss, tas ir viss. Tajā brīdī es sapratu, ka man JAU pietrūkst kursabriedīšu un no visām savām sajūtām ņēmu un saraudājos. Šie ir bijuši paši skaistākie 3 gadi ar pašiem skaistākajiem cilvēkiem kopā.