Dzīve ir grābekļu lauks. Jāiet uz priekšu arī tad, ja uzkāp uz viena, otra un trešā grābekļa. Jo pēc kāda grābekļa trieciena tu sapratīsi, ka jānoņem acu aizsegs. Kaut arī tas nozīmē, ka ieraudzīsi visus tos grābekļus sev apkārt un to dēļ sākumā baidīsies spert soli tālāk, tieši tad tu sapratīsi, ka jāiet uz priekšu, taisni cauri tiem. Var jau censties nocelt grābekļus savā ceļā pa vienam vien, bet, kamēr lieksies pēc viena, var gadīties, ka tieši tavā priekšā kāds noliks otru. Un tāpēc ir jāiet cauri. Kaut arī ir bail, kaut arī var gadīties, ka sāpēs.