Šorīt kaķis mani pamodināja piecos un sajūta nudien bija kā tādā sapnī vasaras naktī. No vakara biju atstājusi vaļā logu un visu dzīvokli pildīja petrikora (petrichor) smarža, nu, ziniet, tā smarža, kas izplatās gaisā lietus laikā pēc ilgāka sausuma perioda, vai kas apņem, ieejot siltumnīcā. Tā smarža dara mani traku! Turklāt tobrīd viss vēl tāds krēslains un dūmakains, taču, paceļot galvu no spilvena, laukā pa logu pretī veras ziedošas plūmes. Pilnīga maģija. Un tik salds miegs sen nebija bijis.
Vispār baigā romaņķika parāvusi.