Vēl bēdīgāk par to, ka ir cilvēki, kuri neatbild uz e-pastiem un neceļ telefonus, ir tas, ka ir cilvēki, kuri piekrīt pastāstīt par lietām un izklausās ļoti atsaucīgi un atvērti, taču, kad norunātajā laikā tu viņiem piezvani, lūdz tomēr pārcelt sarunu uz citu laiku (un viss ok, es saprotu, ka ir darbs un citi pienākumi un viss kas var gadīties), pēc tam tas notiek vēlreiz, nākamreiz uz taviem zvaniem neviens jau vairs neatbild un, protams, arī neatzvana. Tā tas viss arī beidzas. Nu tiešām, var taču uzreiz atteikt un miers, un nav jau pat jāsaka, ka negribās stāstīt, var taču vienkārši pateikt, ka nav laika un drīzumā nebūs arī vai da jebko citu, nafig šitā čakarēties.
Ir doma!