Nē nē, tā eseju rakstīšana ne-sesijā nekam neder. Visi tekošie darbi iekavējušies, miega režīms galīgi sačakarēts, jo ar darba darbiem galā jātiek obligāti, eseja iesniegta ar novēlošanos + vēl liekas galīgi samocīta (nu, nav jau tik traki patiesībā noteikti, bet pats tapšanas proces vienkārši neļauj to nekā citādi uztvert). Vispār vļeh. Darbu pāri galvai, gribu iet garpastaigā, jo liekas, ka ķermenis "sēžu pie kompja" pozu sāk pieņemt kā standarta pozu, kas vispār ir šausmīgi. Naivi ceru, ka varbūt nākamais semestris tiešām būs brīvāks un varēšu atļauties izbraukāt uz kādu peldbaseinu, jo es ļoti labprāt gribētu atkal peldēt. Patiesībā es šobrīd labprāt gribētu darīt gandrīz jebko, kas nav sēdēšana un lietu lasīšana un rakstīšana. Tāpat es gribētu, kaut tuvākajā nākotnē pienāktu brīdis, kad varētu bez sirdsapziņas pārmetumiem gulēt vairāk par 5 stundām, jo gulēt arī ir sasodīti jauki.

Tā kā man te iet diezgan traki un saspringti, pēdējās dienās vakaros uzlieku foniņā fonda Viegli koncertierakstu "Vakars. Pietura. Jasmīns." un tiešām paliek tā viegli un mierpilni.