Veee, visu dienas otro pusi galva kā spainis. Kaut kas ar spiedieniem, nezinu, vai maniem, vai atmosfēras. Tāpēc pēc lekcijām ātri un bez žēlastības skrēju uz Rimčiku, lai iegādātu kādu daudzmaz pieklājīgu sarkanvīnu. Tagad izdzēru divus malkus un sajutos drusciņ pēc cilvēka. Ceru, ka pēc brīža arī spogulī rādīsies citāda aina, jo pašlaik izskatās tā, it kā es būtu baigākajā akmenī.