Nē, nu tiešām, man šajā semestrī ir aizgājis kaut kāds akadēmiskais šizo. Prokrastinēju pāri pēdējā brīža robežām (aka konstanti kavēju visus termiņus), tad piesēžos un uzkapāju diezgan krutus gabalus, kas absolūti pārsniedz visas pieņemamās apjoma pārsniegšanas robežas, līdz ar to pēdējie metri sastāv no darbu pārstrukturēšanas un in general saīsināšanas. Un nē, tas nav tāpēc, ka es izvēlētos pārāk plašas tēmas vai kā, man vienkārši ir daudz ko teikt un gribas to visu pateikt. Rezultātā tas viss rosina lielās pārdomas par nākotni un lielo dzīvi pēc katra darba nodošanas par tēmu "sociāli nozīmīgs darbs un pašrealizēšanās" :D Ai, nu pilnīgs trakums!

Nez, iespējams, ka tas viss iepriekšējā ierakstā minētais liecina par to, ka patiešām ir laiks sākt nopietni specializēties vienā virzienā, jo vispār es sevī sajūtu tādu kā teoriju bīdīšanas potenciālu, ko būtu forši realizēt, jo līdz šim man ir diezgan grūti gājis ar teorijām, tobiš, praktiskie pētnieciskie darbi man sokas daudz labāk un raitāk. Līdz ar to teoretizēšana būtu visai loģisks nākamais solis akadēmiskās izaugsmes gaitās. Jebkurā gadījumā, viss šis mani pārliecina par to, ka ir kur pilnveidoties, un to saprast un darīt tālākās studijas ļoti palīdz.