Man nepatīk tādi brīži, kā šis, kad ir kaudze ar savstarpēji nesaistītiem darbiem, kad nevar saprast, pie kā vispār ķerties, jo visi ir jāizdara tūlīt. Tas viss manī rada pastāvīgu nemieru un liek justies slikti. Tā, ka es pat mostos nakts vidū ar sajūtu, ka esmu aizgulējusies un tad domāju, ka varbūt jāceļas un jāstrādā, kaut arī ir drausmīgs nogurums. Man patīk lieli darbi, kuri, lai arī ir sarežģīti, tomēr sniedz gandarījumu, jo ir skaidri redzams progress vai tā trūkums, kas, savukārt, ļauj izdomāt, kas par problēmu, un to risināt. Tagad ir tikai haoss un on the edge sajūta.
Ir doma!