Šodien ar kaķi sauļojamies pie atvērtajiem aizkariem; viņš ķersta mušu, bet es lasu Hobsa "Leviatānu" un dzeru Lāčplēsi. Patīkama sestdiena.

Ā, un šorīt pamostoties atcerējos sapņoto, kas man ir baigais notikums, jo parasti es sapņus neatceros. Sapņoju, ka visi man svarīgie cilvēki ir kopā ar mani laukos un tas bija tik sasodīti priecīgi un jauki. Viss beidzās ar to, ka iedomājos, ka žēl, ka mīļcilvēks ir ārzemēs, nevis šeit, un tad viņš negaidīti ieradās ciemos un mēs cieši, cieši apskāvāmies. Pamodos apskāvusi segu un sajutos piečakarēta :D