Uzvilku šodien skaistos rudenssvārkus (tāpēc, ka krāsas tādas, kā dārziņos rudenī) un sajutos absolūti mājīgi tieši šajā laikā. Rudens ir tas laiks, kad es atkal un atkal satieku sevi kā senu draugu un jūtos tā silti, ērti un labi. Iekšā ir tikai viena drusciņa nemiera. Mīlestības pietrūkst, teica mans draugs, kurš nu pa ārzemēm laimi meklē. Un es viņam nevaru nepiekrist.

Vēl izdomāju, ka ziedošu daļu no saviem iekrājumiem un nopirkšu grāmatas. Daudz skaistu grāmatu. Un mēteli, ja kāda cita to vēl nebūs nopirkusi. Jau no šīs domas vien man palika galīgi priecīgi, jo citādi es pērku tikai pārtikas produktus un mana patērnieciskā identitāte grimst aizmirstībā : D

Pēc kolēģu vārdadienas svinībām jūtos erebusi :D
Nākamnedēļ, svinot manu pēdīgo darbadienu, tas, visdrīzāk, atkārtosies. To, ka kolektīvs un atmosfēra ir forša, nevar noliegt.