Šodien darbā kaut kāda jocīga diena - nekas nenotiek, visi tādi rāmi un izklīduši pa sazin kurieni. Pēc pēdējās nedēļas dizaindarbu maratona arī es neibilstu te vienkārši pabūt un palasīt Cibu un ziņas. Jo, ļoti iespējams, šis rāmums ilgs tikai pirmo dienas pusi, lai pēcpusdienā sāktos kaut kāds vājprāts, jo pie mums te bieži tā gadās. Bet vispār jau šis posms tuvojas noslēgumam un man nebūs diži ilgāk vairs jāilgojas pēc antropo-studijām :)
Ir doma!