Šīvakara skype saruna man lika aizdomāties, ka vienas no jaukākajām bērnības atmiņām man saistās ar gulētiešanas laiku, jo tad vecvecāki man mācīja lasīt pasaku grāmatas, mamma un vecāmamma dziedāja šūpuļdziesmas un vecaistēvs mācīja rakstīt. Un atceros to sajūtu, kad, aizmiegot ne savā gultā, tu pa miegam saproti, ka kāds tevi aiznes uz gultu un aizsprauda segu aiz gultas malas, lai kājas visu laiku būtu siltumā. Tās ir atmiņas un sajūtas, kuras es nekad, nekad negribu aizmirst :)

Un tā manā priekšā ir skaisti iesiets bakalaura darbs un sajūta tāda, ka no prieka varētu apraudāties!