Man liekas, ka šis varētu būt mans mīļākais gada laiks - viss ir svaigs un zaļš, bet ne tā nomācoši, kā vasaras vidū, pirmie svaigi pļautie mauriņi, ielas piebirušas ar kļavu, plūmju un ķiršu ziediem, ceriņi pumpuros, tu pamosties agri no rīta un pagalmā šaudās svīres, dienas ir slinkas un svelmainas, vakari nāk ar svaigumu un tu nespēj atturēties atvērt logu un ievilkt plaušās nakts gaisu, klausoties tālumā rejošos suņos un naksnīgos cilvēkos. Un lietus, lietus šajā laikā ir lieliskākais, kāds vispār var būt.

Ir tādi cilvēki, ar kuriem kopā esot liekas, ka varētu uzbūvēt veselu Mendeļejeva tabulu.