Tas brīdis, kad, saglabājot sakodētos datus vienā failā, tie veido 350.lpp., un nav ne jausmas, kā uz to reaģēt. Laikam visprecīzāk manas sajūtas varētu raksturot šādi --> -_-

Ar draudzeni šovakar aizgājām tepat mājpilsētas krogā pasēdēt ārā saulītē un padzert aliņu, un pie blakus galdiņa piesēdās mans pamatskolas laiku crush. Still hot as fuck :D

Vispār man patīk, ka es zinu dažus cilvēkus, kuri raksta vienkārši burvīgi. Viņi raksta reti un ne pārāk gari, bet tieši tā, lai, ieraugot kaut ko jaunu, sejā iezagtos smaids, un līdz ar pēdējām rindiņām mazliet sažņaugtos sirds. Mani vispār apbur cilvēki, kuriem sanāk tik trāpīgi izteikties, ka šķiet, viņi tavu sajūtu virpuli izlaiž caur sevi un sakārto pilnīgi skaidrā un skaisti pateiktā domā.