Ha, tikko mani piemeklēja mans ultimate-pirmā-stāva-horōrs --> sēžu uz naksnīgās palodzes un skatos zvaigznēs (:D tieši tā, ja!) un pēkšņi pamanu, ka no ielas tumsas mani approach'o kāds vietējais pacans(gan jau). Tagad fakin bīstos mest aci caur aizkaršķirbu, ka'zi šams tur zem palodzes lurk'o =P

Mans tizlums nudien ir sasniedzis savu katarses punktu - šodien izslēdzu sevi no mājām, aka atstāju atslēgas (un telefonu, fuck yeah) un aizcirtu durvis. Tagad reāli sākšu baidīties jebkādā veidā atstāt noslēgtu mājas vidi :D

Ak, un man godavārds šķiet, ka nav nekā tizlāka par to, kā dzejnieki lasa savu dzeju. Īpaši tā elpa mikrofonā... warrgggh.