Es nepazīstu nevienu Mārtiņu. Tāpat bija Vislatvijas kāda-tur-beibju-vārda dienā. Jūtos ļoti alternatīvi ar saviem alternatīvo vārdu drauģiem, LOL!
Tādēļ šo dienu atzīmēju kā savu pīpējamdienu, yo. Jau nezcik nedēļas šausmīgi gribējās to darīt un tagad ir ļoti patīkama atvieglojuma sajūta. UN man joprojām ellē sāp galva, kaut kādi fucked up gaisa spiedieni lkm.

Dažkārt dienas beigās manī ir sakrājušies tik daudz iespaidu, ka es nespēju aiziet gulēt, pirms neesmu par tiem kādam izstāstījusi. Un vienmēr ir TIK FORŠI, ja cilvēks, kam tos izstāstu, saka 'jā, es arī par to iedomājos, un zin kas vēl ir ... '. Jā, tādu brīžu dēļ ir tiešām forši būt.