Ņeeeeh, nejauki, kad dienā, kurā mājas jāpamet relatīvi agri, piemeklē atziņa, ka mājās nav itin nekā brokastveidīga. Nu labi, dzeru kafiju un gatavojos kulinārām izvirtībām atlikušās dienas garumā. Jā, jāpārstāj tik bieža kafijošana, kļūstu par pamatīgu atkarīgo =P

Patīkamā sajūta, kas pārņem ierodoties mājās pēc piepildītas un ļoti priecīgas dienas ^.^ Pieēsts, iedzerts, uzspēlēts, pašopingots un tas viss ar manām vislabākajām lēdijām.

Vēl šodien aizdomājos, ka tā taču būtu nenormāli traka situācija, ja tuvs radinieks (māsa, brālis) būtu baigs kretīns vai dumiķis, jo ko tad padarīt, tāpat kopā vien būtu jādzīvo. Ehh, te runā mans vienīgā bērna sindroms =D

Eheheee, skatos tā, ka saradies tiešām daudz, kā rādās, labu seriālu. Tas man patīk, jo semestriem sākoties seriāli man aiziet uz urrā, patīk brokastojot tos skatīties, un arī tad, kad galva draud ar kūpēšanu.