Bijām šodien uz Remember Me filmu. Neko baigi īpašu nebiju gaidījusi, tādēļ vēl jo patīkamāk, ka man patika Ļoti. Pēdējā laikā bieži negadās, ka par filmu domātu vēl labu laiku pēc tās beigām, pēc šīs domāju aizvien.Tad vēl beidzot, pēc kādu četru nedēļu ilgas saņemšanās, aizstaigāju uz feinajām humpalām un sapirkos priecīgas blūzes un beidzot izstaigājos tā kārtīgi. Tā kā beizot iegādāju sev jaunas ausis noplīsušo vietā, randomly spēlējot visu Zen'a saturu, uzskrēju virsū Thirteen Senses. Ar to grupu ir tā jocīgi, jo es vienmēr par viņiem aizmirstu, un tad saskaros tajos brīžos, kad tas tā labi piestāv. Forši viņi ir.
Tagad lasu jauno FHM, graužu saldētās zemenes un gaidu rītdienas atvērtās durvis akadēmijā, lai saprastu līdz galam, vai gribu turpināt būt baigā dizainere, jebšu darīt to, kas mani interesē vairāk. Un vispār ir forši, ka vairāk nav liela sniega!