šausmas, tikko aizvilku sevi līdz virtuvei un galīgi sabijos aiz loga ieraugot traki garu automašīnu rindu, kas izskatās tā, it kā laiks būtu apstājies un visas lietas sastingušas. tad iedomājos, ka drošvien botāniskajā dārzā gadatirgus vai kā nu to sauc. ai, varētu jau aizstaigāt tāpat vien, bet nezinnezin, pārāk liela iespējamība paveras satikt kaudzi pazīstamu cilvēku, ko šorīt nu galīgi negribas..

aii, nu kāpēc tie gudrības zobi nevarētu augt reizē.. nu tā, pa drusciņai, pa drusciņai, bet visi reizē.. īīī.