šodien ir tā sajūta, ka laiks ir apstājies. pat ne apstājies, bet ir tā, ka tas šķiet ejam uz atpakaļu. šodien uzpeld atmiņā tik daudz kas no pagātnes. sajūtas. momenti. posmi. lēmumi. un sigur ros mūzikā ir kaut kas tik ļoti pāri visam. tas ir kā vasaras vakaros stundām sēžot vienuviet un vērojot uzkrītam tumsu. tajā ir tā pilnības sajūta. tajā ir atmiņu un šā brīža sintēze skaņās. un ir labi. tik labi, ka nezinu, vai tā vispār kaut reizi ir bijis. ir tā, ka ir grūti noticēt. tā, ka tam, vai tu tici, nemaz nav nozīmes.