es esmu tiešām laimīga. un ir rudens. un ir Tā sajūta. daudz vairāk, kā jebkad vispār bijusi. nezinu, cik daudzi no jums zina, kā ir tad, kad ir tiešām laimīgi, bet es līdz šim to pavisam noteikti nezināju. un visas tās reizes, kad tiku teikusi, ka esmu laimīga ir vistīrākās muļķības. var jau būt, ka laimei ir vairākas kvalitātes iespējamas, un var jau būt, ka nevar teikt, ka zemākas kvalitātes laime nav laime. bet ziniet, tagad tā tiešām liekas. un vispār, man dzīvē ir bijis tik ļoti maz brīžu, par kuriem varētu teikt- jā, lūk tad es biju laimīga, ka tīri vai gribas, lai nekāda attīstība vairs nav iespējama. bail to visu sabojāt. bail izmainīt.