šodien ir ļoti ļoti skumji. un tukši. un vientuļi. un briesmīgi gribas kādu, ar ko bezmērķīgi klaiņot pa rīgu. kādu ar ko runāties. kādu, ar ko varētu uz mirklīti aizbēgt no dzīves un laika.

cepeškrāsnī šobrīd gatavojas kas tik patīkami smaržojošs, ka es vienkārši nespēju sagaidīt, kad Tas beidzot būs uzservējams :) ņarr. esmu sākusi sasodīti daudz nodarboties ar kulinārijas lietām. un esmu sākusi atradināties no vēlēšanās pēc skolas. vuš. un no šamējās mani šķir tik 13 dienas. trakums.

sen nebiju klausījusies coldplay. šovakar skan. un uzdzina tās senās sajūtas un atmiņas, jā. mūždien asociēju personas un notikumus savā dzīvē ar kādu konkrētu dziesmu. un tad nu ik pa laikam gribot negribot nākas pamainīt plejlistes un samest pleijerī kaut ko jaunu. pārāk daudz tās atmiņas glabā. reti kad pietiek spēka atcerēties. kavēties tajās. un šonakt sajūta tā, kā toreiz, pirms kāda gada. jūtos tieši tā. domīgums manī iezadzies. un kļavkoks pie mājām kļuvis viegl iesārts un oši jau nenoliedzami zeltojas. rudens vienmēr uzdzen domīgumu. vienmēr.