jau piecas dienas pavadu ar veco, labo bezmiegu :) bija jau nedaudz aizmirsusies tā sajūta- gulēšana vaļējām acīm un ilgstošā domāšana pa visu ko.

un vispār šodien ir tāda laimīga sajūta. pat nedaudz bez iemesla. un tik un tā. tādas priekpilnas gaidas un kārīgums.

šodien ir skumji. tā vienkārši. lasu kādas būtnes postus un vajag raudāt. nu un, ka es viņu pat nepazīstu, kāda gan tam vispār nozīme. vienkārši ir skumji, ka labiem cilvēkiem slikti iet.. grūti iet. nu tā ka neiet.
šodien ir "braucam tālu prom" diena. bet Cilvēks atgriezīsies tikai vakarā. un līdz tam mājās vienmēr ir tik sasodīti vientuļi. šķiet, ka arī šomēnes mans telefona rēķins būs kosmisks :)

-Laiks tevi smacē gluži kā vecs, neskaidrs sapnis. Tu turpini virzīties uz priekšu, pūloties izslīdēt tam cauri. Bet pat ja tu aizietu līdz pasaules malai, tu nespētu izbēgt tā. Un tomēr, tev jānokļūst tur- pasaules malā. Ir kas tāds, ko tu nespēj paveikt, līdz neesi nokļuvis tur.-
/H.M./