nu ta beidzot cibiņa atpakaļ. visu laiku tā gribējās rakstīt, tā vajadzēja. bet tagad, kad tāda iespēja ir, vairs nevar atcerēties pat ne drusciņu no visa, ko gribējās pateikt. vuš. nu kā jau vienmēr.

būtu gatava nogalināt par klusu un mierīgu ezeru, blāvu un maigu mēnessgaismu un mierpilnumu ar dzeguzēm, lakstīgalām un meža baložiem, sienāžiem un jāņtārpiņiem.