nolādēts! man kaut nedaudz jāsaņemās un jāsāk strādāt. darbu nemaz nav tik daudz. labāk taču ātrāk visu pabeigt. nu taču. saņemies, saņemies, saņemies!!!

15 dienas..

šķiet, manas nervu šūniņas mobilizējušās. sāku uztvert vissmalkākās formu un materiālu nianses, un ikkatru pieskārienu izjūtu tā pavisam skaidri un izteikti. trausluma sajūta transformējusies uz kaut ko daudz tīkamāku un maigāku. debesis šķiet pavisam zilas, un ābeļziedi uzbur smaidu pat īsti ne par ko, un ne no kā. jūtos..TĀ. piepūtu pagājušajās brīvdienās nopirktos balonus un domāju, ka Māsa priecāsies par dāvaniņu, ko esmu viņai sarūpējusi. es priecātos. pavisam naivi un bērnišķīgi. pavasarīgi un viegli. ne uz ko citu es pašlaik neesmu spējīga.

vispār jūtos tā savādi. ļoti neparasti. kaut kas manī ir salūzis. zinu, ka esmu mainījusies. nevaru apgalvot, ka uz labo pusi, nedz arī teikt, ka uz slikto. vienkārši ir savādāk. nekad agrāk nav bijusi tāda sajūta kā tagad. sajūta kā lietus karstā vasarā, kā silts piens, kā debessmanna, kā dūnu sega, kurā saritināties ziemas saltumā. tāda visaptveroša un paņemoša. un ļauties ir tik viegli.

hmm..kad grasījos iet gulēt, pulkstenis rādīja 22:27..ir pagājusi stunda.. kurš apēd manu laiku, m? tas vienkārši pagaist. arvien biežāk apziņā sāk parādīties tādi iztrūkuma momenti. reizēm šķiet, ka es sevi tā īsti vairs nekontrolēju. jo īpaši no rītiem. allaž noslēdzu modinātāju un guļu tālāk līdz mani beidzot pamodina.