šodiena visiem spēkiem cenšas mani nobeigt. šķiet, ka sajukšu prātā no tā briesmīgā tukšuma. labāk būtu līst gultā un vaļējām acīm gulēt cieši zem segas, klausoties tukšuma ritmiskajā elpā.

paranoiska doma, ka sirds sitas pārāk skaļi un smagi šodien. pēdējo stundu. un domas, kuras pieķērušās kā nagainas vadātājas, no kurām nav ispējams tikt vaļā. domas par pagājušo, kas tagad eksistē ne šajā stāstā.