dikti nejēdzīgi ir tādi brīži kā šis, kad ļoti gribās runāties, bet nav ar ko =)
tāpēc es nerakstīšu, bet mēģināšu atrast kādu, ar ko parunāt =)

laikam pati nejēdzīgākā īpašība (nu ja to vispār var saukt par īpašību) manī ir pastāvīgā nepieciešamība pēc sabiedrības..kaut vai lai nostiprinātu domu, ka es esmu labāka =)

ir ļoti muļķīgi ienīst cilvēkus tikai par to, ka viņi spēj saskatīt patiesību, un par to atklāti runāt. es apzinos, ka tas ir netaisni un muļķīgi, bet tik un tā tā daru.

tāda burvīga pavasara sajūta šodien. starp dzelzceļa sliedēm sadīgusi maigi zaļa zālīte, pasakaini skaistās debesis, kas rada to apbrīnojamo nenozīmīgo sajūtu. un arī piedrības sajūta. svaigais gaiss. trīs stundu ilga pastaiga un Meds, kas visu dienu skan austiņās. jauki.