tik nolādēti skumja, bezspēcības pilna sajūta. nekad vairs nebūs tā. jau tagad vairs nav. un būtu savādi, ja būtu. tomēr žēl. žēl, ka tu pat necenties neko mainīt. paļaušanās liktenim ir nožēlojama, lai kā arī daudzi necenstos iegalvot, ka tā ir drosmes pazīme. tā nav, drosme būtu uzdrīkstēties riskēt, censties, parādīt, cik svarīgi tev tas ir. un kāpēc tu neklausīji, kāpēc tu nevarēji kaut drusciņ padomāt par sevi? no kļūdām nemācās, lai arī būtu svarīgi to darīt.