Šodien siena darbus jaucu kopā ar tēju ievākšanu, jo laiks tam ir ideāli piemērots. Šis ir otrais gads, kad es izbaudu karstumu un vasarīgās lietas vispār. Blakusistabā žūst kumelīšu galviņas, acis piebirušas jasmīnu putekšņu, rokas smaržo pēc pļavas. Tagad kārtoju groziņu un sienu puķu kedas, lai ietu pakaļ meža zemenītēm (: Vakara plānos vēl ietilpst madaras un rōzā āboliņi, ja tos izdosies atrast. Nepacietīgi gaidu ziņu no Žurka ar tekstu "Esmu mājās, kad varam tikties?". Zinu, ka nu jau pavisam drīz tādai jāpienāk.