No rīta šausmīgi ilgi nevarēju saņemties uz celšanos, jo, līdz kamēr nebiju pametusi acis laukā pa logu, sajūta it kā būtu nogulējusi līdz pašam pavasarim, nu tādam, kad zied māllēpes un vizbules un visapkārt smaržo pēc zemes un plaukšanas. Šī sajūtiņa mani traki sapriecināja un pa pusmiegam es sapņoju priecīgus sapņus.