Šodien tik ļoti gribējās iet dzejas dienu pastaigā, bet lielā iesna mani ir pieveikusi un tagad es pavadu laiku jauku dizaineru, mākslinieku un rakstnieku veikumu kompānijas ieskauta, ar rumu un zāļās tējas kanniņu, kas ir manas pēdējā cerības uz pareizās balss atgūšanu (jo pašlaik man ir ļoti ne mana balss). Apsveru iespēju aizčāpot līdz Botāniskajam dārzam, kur notiek ikmēneša gadatirgus, bet varbūt jamais būs arī nākammēnes, kad tur būs mārtiņrozes un miķelīši, kas man ļoti patīk. Sēžu un priecājos par sarkanajām tapetēm un divām smieklīgajām astītēm, ko beidzot spēju saveidot no pārpalikušajiem matiem. Esmu nogulējusi kādas četrpadsmit stundas kopš vakardienas un domāju, ka vēlāk varētu pagulēt arī pusdienlaiku, tad, kad būs atbildēts uz jaukajām, garajām vēstulēm. Mani miega paradumi tik un tā ir galīgi sajukuši. Un vakarā jānomaina Cibas vizuālais tēls uz kaut ko rudenīgāku. Buž jums visiem!