liekas, ka mans ideālais lifestyle's būtu galīgos laukos ar cilvēkiem lauku, kuri attiecīgi arī ir tālu. ir pavisam maz cilvēku, kuri mani iepriecina gandrīz vienmēr un maz tādu lietu, jā, jo parasti kaut kas man traucē noķert to sajūtu. brīžiem es kļūstu par kaitinošāko sev zināmo cilvēku un fakinu sociopāti. jā, es galīgi neesmu tik stabila pati sevī, lai varētu būt pavisam pa īstam 'man nospļauties par visu,' bet līdz ar to visa šitā padarīšana mani fakin gruzī laukā, tautiski sakot. un vairāk par visu man riebjas, ka es pati esmu tāds cilvēks. mazliet citādi, bet tomēr tāds. punkts. un vēl tā ziema ar savu mūžilgo ejakulējošo sniegu. viss ir slikti! [es galīgi ceru, ka līdz beigām jūs nelasījāt, jo šis ir vienkārši riebīgs, egoistisks ieraksts ar slēpto mērķi sasliktot arī jūsus]. [jā, vairums publiskoto ierakstu ir tieši tādi, protams.. :^)]