Date: | 2022-05-09 12:48 |
Subject: | |
Security: | Public |
bet tā vakar atklāju peldēšanas vasaras sezonu. ziemas sezona pabeidzās kaut kad martā. smieklīgi, ka ieiet grūtāk tagad, pie ledus ūdens ir tik kodīgs, ka tas vairs nav aukstums, bet cita spriedze uz ādu un tādā varu ieiet mierīgi, bet pie šī bišku jāpadrebinās. peldēt gan siltāk un pēc tam arī nenāk lielais aukstuma atvilnis
piektdienas vakarā biju uz koncertu muižā. tas ir nenormāli brīnišķīgi, ka ir cilvēki, muižnieki, kas uzaicina mūziķus uz savu muižu nekurienē, meža vidū un uzaicina vietējo sabiedrību viņus klausīties. savā viesistabā. sēdi metru, divus no vijoles, čella, klavierēm, vēro saulrietu ozolos aiz loga un jūti vibrāciju ausīs, ādā, sirdī
post a comment
Date: | 2022-05-09 13:05 |
Subject: | trešā lieta |
Security: | Public |
ar mammu sakārtojām, pabeidzām pērn mirušās vecāsmammas kapu. turpat arī mans tētis un citi tās puses radi. jau 5 gadi kopš tēva nāves
cik ātri cilvēks aprod - normāli aizejot uz kapiem, apsveicinies, uzmanīgi uzkop, jūti pietāti un vēl ko grūti noformulējamu. bet tad tev jāpārkārto 5 kopiņu apmales, jālīdzina grants, jāliek plēves, jāber akmentiņi. staigā pāri mirušajiem, jo fiziski nav iespējams neuzkāpt kādam no ieraktajiem zārkiem. un tas ir normāli, atbilstoši izdarīta un pabeigta darba sajūta. teicu, par laimi tur vairs nevienu neglabās, jo visas vietas aizņemtas. mammma nosaka, vairs jau nav ko, uz ko atbildēju - kādu jau vienmēr var atrast.
es vispār nesparotu, kādēļ ja sarunās tiek runāts par nāvi, pēc tam to atzīmē kā īpašu tematu, nereti nosakot - nu kur mēs te aizrunājāmies, par šito nē, utt. tas taču ir tikpat līdzvērtīgs temats, kā visi pārējie dzīves temati.
4 comments | post a comment
|