es mīlu simamura ierakstus.
ik pa laikam par kādiem tā iedomājos, lai arī pēc brīža pāriet.

gribēju sākt uzskaitīt citus, bet lai paliek man un tam brīdim

bet es ļoti gribētu rakstīt stāstus, nevis mājienus.
varētu mēģināt kādu mēnesi katru dienu, kurā sastopama ciba, izstāstīt vienu stāstu, ne īsāku par n zīmēm.
un es neiedomājos spēt pastāstīt skaisti vai skaistu, bet vienkārši izstāstīt. nevis apraut.

lai gan man ļoti patīk arī iness forma. ar laiku viss nepateiktais iemācās nolasīties tik un tā un dažreiz pat labāk par sapiņķētajiem garrakstiem riņķī apkārt.

ha ha, es šajā tekstā esmu izdarījusi visu, kā es negribētu darīt. ha ha