Fantāzijas sajūtas piedzīvojumi sekss + filozofija - onkulis Fromms saka šitā

Simbiozās vienotības pasīvā forma ir padevība vai, lietojot klīnisko terminoloģiju, mazohisms. Mazohistiskais cilvēks glāb­jas no neciešamās izolācijas un atšķirtības sajūtas, kļūstot par neatņemamu otra cilvēka sastāvdaļu, kas to vada, virza, aiz­sargā; kas ir viņa dzīve un skābeklis. Šī cilvēka, kuram pakļaujas otrs cilvēks, vara ir uzpūsta neatkarīgi no tā, vai viņš ir cilvēks vai Dievs; viņš ir viss, es neesmu nekas, ja neņem vērā to, ka esmu daļa no viņa. Es esmu daļa no diženības, varenības, no­teiktības. Mazohistiskajam cilvēkam nekas nav jāizlemj, ne ar ko nav jāriskē; viņš nekad nav viens — taču viņš nav arī neatkarīgs; viņam nav veseluma; viņš nav vēl pilnīgi piedzimis. Reliģiskā kontekstā pielūgsmes objektu dēvē par elku; laicīgajā kontekstā mazohistisko mīlestības attiecību elka pielūgsmes mehānisms ir tāds pats. Mazohistiskās attiecības var tikt sakausētas ar fiziskām, seksuālām vēlmēm; šajā gadījumā pakļaušanās pro­cesā jau piedalās ne vien prāts, bet arī viss cilvēka augums. Pastāv mazohistiska pakļaušanās liktenim, slimībai, ritmiskai mūzikai, transa stāvoklim, ko izraisa narkotisko vielu lietošana vai hipnoze, — visos šajos gadījumos cilvēks atsakās no sava ve­seluma, padara sevi par instrumentu kādam vai kaut kam ārpus sevis, viņam nav jārisina dzīvošanas jautājums ar radoša darba palīdzību.
Simbiozās saplūšanas aktīvā forma ir uzkundzēšanās vai, lietojot psiholoģijas terminu saistībā ar mazohismu, sadisms. Sa­distisks cilvēks vēlas paglābties no savas vientulības un ieslodzī­juma sajūtas, padarot otru cilvēku par daļu no sevis. Viņš uzpū­šas un vairo savu vērtību, uzsūcot otru cilvēku, kas viņu dievina.
Sadistisks cilvēks ir tikpat atkarīgs no pakļautā cilvēka, cik pēdējais no pirmā; viņi nespēj dzīvot viens bez otra. Vienīgā at­šķirība ir tā, ka sadistisks cilvēks izrīko, izmanto, aizvaino, pa­zemo, bet mazohistisks cilvēks tiek izrīkots, izmantots, aizvai­nots, pazemots. Reāli tā ir liela atšķirība. Dziļākā emocionālā nozīmē atšķirīgā ir mazāk nekā kopīgā: saplūšana bez integrē­šanās. Ja jūs to saprotat, tad nebrīnīsieties, atklājot, ka cilvēks izturas gan kā sadists, gan kā mazohists — parasti attiecībā pret dažādiem objektiem.