el

paziņas mani vairāk neatpazīst uz ielas. pamaini matus un ar to pietiek.
savā ziņā tas ir pat lieliski.

es jūtos nogurusi un man atkal sāp galva(VAI, CIK NEGAIDĪTI)
spīdzinu kaķi un nezinu ko iesākt ar savu dzīvi, tikmēr mani gaida divas papīra lapas, kur jātop 2 rezenzijām, un photoshops, kur jātaisa dzīvnieciņi.

es labprātāk tagad savu dzīvi aizvadītu vazājoties uz kino lekcijām, impro teātriem un citiem pasākumiem, kur man nav pienākumu. bet nu, life is life.