el

pēkšņi atkal uznāca tas, ka viss apnīk un viss riebjas. es nezinu ko es gribu.
visu laiku pārdzīvoju, ka man nav laika apdomāt lietas, ka viss paiet vienos notikumos, skriešanā un kad beidzot sāk atiet, protams atkal uzrodas lieliska iespēja doties kaut kur un braukt piedzīvojumooooooos. kurus nafig man vajag? bet varbūt vajag?
ai.


būt cilvēkam ir tizli.