tomēr saņēmos aizbraukt ciemos. vārdi nevirknējās kopā gan īsti loģiski bet tāpat... prieks taču viņu satikt lai kā arī justos. lieliski.

ziema nāk, tramvajs virina durtiņas un katru reizi uz priekšējā krēsla pakārtais lietussarga audums nošūpojas un manas izelpas vizualizējas dūmu mutulīšos. tas pats nelaimīgais lietussargs vēlāk saplīsa, jo ne tikai ziema, bet izskatās, ka arī jobana vētra nāk un man tagad ir piens, bet nav musli, jo es veikalā nevarēju aizsniegt pēdējā plaukta beigas un pārāk kautrējos lai kādam divmetrīgam milzim pajautātu palīdzību. eh.