nekad neesmu sapratusi cilvēkus, kuri grūžot uz citiem negatīvu attieksmi cer pretī(biežāk gan - pieprasa) saņemt kaut ko pozitīvu.(tur nav nekādas loģikas) to esmu novērojusi gan skolā gan ģimenē un iu, idioti, tā tās lietas nedara. pietam vecāki cilvēki, tiešām, kā es varu cienīt cilvēkus ar tādiem uzskatiem?


bet šis ir labs rīts, jo šorīt mans kaķis ir atgriezts pie manis, uzreiz atskrēja pie manis gultiņā un sāka murrāt.

es gribētu nofilmēt kādreiz kā es guļu. laikam jau diezgan aktīvi, ja katru rītu 1/2 gultas satura ir uz grīdas. un nekad nebiju tik dziļi aizdomājusies, bet pat mana zemapziņa brutāli noliedz un atgrūž ziemu. deviņpadsmit gadu laikā ir bijuši divi izņēmumi, kad esmu sapņos redzējusi ziemu, defaultā vienmēr ir vasara manā zemapziņas pasaulītē.
vakarnakt biju ņujorkā un atkal dortmundā, bet tādā haosā, ka neprotu izstāstīt vārdos.