"Harmoniskas un līdzsvarotas personības pēc teātra spēlēšanas netiecas. Līdz ar to visi ar teātri saistītie cilvēki cieš no psiholoģiska rakstura problēmām. Teātris ir vieta, kur psiholoģiskās traumas tiek mazinātas, izmantojot to enerģiju radošos nolūkos. Nodarbību un mēģinājumu laikā notiek divējāds process: gan šīs enerģijas atraisīšana, gan ievirzīšana radošā gultnē. Enerģijas atraisīšana neizbēgami saistās ar psiholoģisko traumu aktivizēšanos, un aktieris, kamēr tam nav izveidojušies stabili profesionālie refleksi, t.i., kamēr viņš nesaprot, kas ar viņu notiek, un nespēj šos procesus kontrolēt, ir tendēts izmantot savu traumu enerģiju nevis lomas radīšanai, bet atreaģēt savstarpējās attiecībās, tāpēc jācenšas laikus to novērst sevī un neiesaistīties citu destruktīvajos enerģijas izvirdumos."