jo
dzerot cilvēki vairāk runā skaļi=saka tās domas, kuras tajā brīdī domā, bet nepasaka skaļi, jo tās pazib ļoti ātri
=smadzeņu darbība kļūst vidēji lēna, kā sapņojot, kad mūsu prāti noķer tikai pavisam dažas atsevišķas domas, kas paiet starp simts citām
un šīs domas teorētiski saka mūsu balss(parasti filmās cilvēku domas ierunā viņu pašu balsis) tikai pievilcīgāk. tā, kā mums šķiet pašiem simpātiski. līdz ar to, mums patīk citu cilvēku balsis, kuras līdzinās mūsu pašu idealizētajām mūsu domu balsīm.
tātad, kad mēs iemīlamies, mēs reizē iemīlamies arī sevī. tā brīža sevī.
bet, ja ir disharmonija, nesaskaņa starp to, ka mēs mīlam cilvēku un sevi, rodas attiecību sarežģījumi.
jo visas attiecību problēmas rodas tajā, ka mēs sevi novērtējam kādā mērā pārāk augstu kā otru( regulāri uzbraucieni, augstprātīga izturēšanās, izkalpināšana, izmantošana ), vai tieši pārāk zemu( pakļāvība, akla izpalīdzība, salīdzināšana(es esmu tik stulbs, bet viņa tik gudra, wow), noslēgšanās, jūtu noslēgšana ).
izturēšanās parāda simpātiju izpausmes
-izskats
-raksturs
piemērs:
izrāda greizsirdību veidos, kas ir
-fiziska izrādīšana, (uzliek roku uz kājas, nejauši pieskārieni, utt)'
-vārdiska, bet ne tieša(tas jau ir primitīvi) bet caur puķītēm, apstiprinot cik daudz kopīgas intereses ar to cilvēku, hobiji utt.
ideālais ir ja harmoniski.
neklausieties manī, es runāju muļķības.