un tā nu es periodiski brūku virsū cilvēkiem, kuri man tuvi un kuriem nedod dievs varētu ienākt prātā, cik man viņi ir tuvi.
man nav ne jausmas kāpēc man tā gribas darīt.
"nu KĀPĒC tu TĀ dari?!" (galvā skan a pārmetošā, sāpinātā balss, kad kādu miljono reizi izdaru kaut ko aplami debīlu)
tas ir pretīgi un bojā visu.
es sasodīti nemāku kontaktēties ar cilvēkiem
tā mazliet, ikdienišķi, virspusēji ok
bet kad lietas aiziet dziļāk, tas man ir iekšējs terors pret sevi un nervu sabrukums
es tā gribētu lai kaut kāda poiša, vai nezinu kas, mani apgaismo... kas tie par īssavienojumiem manā sistēmā.
nesaprotu kāpēc esmu tik komplicēta un kāpēc man līdzi nenāca "_navnejausmas skaidrojošā vārdnīca" un "lietošanas instrukcija"...