kārtoju matemātiku, pirmajā solā sēdēja meitene, viņai iezvanījās telefons un es momentā iztēlojos kā viņa mājās pie šīs šausmīgās dziesmas dejo pie spoguļa. viņai bija rūtainas bikses un sarkani zābaki un milzīga mugursoma. vispār pilnīgs nonsenss, man šķiet, ka es aizdomājos par visu iespējamo, ne vien matemātiku.

hm
un baigais baigais baigais nogurums. izrakstīja zālītes, varbūt beidzot pagulēšu un nejutīšos tā. nekā.
it kā viss notiek apkārt un es esmu citā telpā. no malas.