sniegs traucē man paspēt uz autobusu,(pieradums, ka pa 1 min var aizskriet) tāpēc jābrauc ar tramvaju.
ai, kā man riebjas tramvaji.
tur ir pilnīgi cita sabiedrība. autobusā visi guļ. tramvajā visi ir nomodā, kaut kādā haosā un visi bēg no kaut kāda veca vīrieša, kurš vizinās par brīvu un runā ar sevi tramvajā. ka tikai nenostāties viņam blakus. augstākā frāze arī ir viņa pērle, šorīt iespiedās manā atmiņā. pārējais ir nonsenss par kariem un to, ka jāsavelk jostas stingri lai nenosaltu.