es sāku šaubīties par to, kā es izdzīvošu šo te ziemu. tas pelēkums un aukstums nopietni spiež uz manu emocionālo pusi un arī fiziski - izejot uzpīpēt pie skolas manas rokas maina krāsu uz zilganu. laikam vajag nomedīt kādu ļoti spalvainu dzīvnieku un uztaisīt kažoku. nē. kombinezonu. es varētu dizainēt kažoku kombinezonus, kļūt bagāta un pārcelties uz dienvidiem.

un es nesaprotu, man gļuko un ik pa laikam skan galvā tāds PUK PUK, vai arī draugiem.lv tagad ir tiešām bajgā ekstra, ka skan tāda debīla skaņa, kad pienāk jauna vēstule.