es tūlīt aizmigšu.
čau, sigita un jāni.

ir pusdivpadsmit. es plānoju nogriezt īsākus matus. (ja kāds pazīst kādu lielisku frizieri, neklusējiet)
es dzeru kafiju no ledus laikmeta krūzītes un domāju par to, cik ļoti laiks ir relatīvs jēdziens. šī nedēļa vilkās veselu mēnesi un šis brīdis velkas veselu dienu. laiks neeksistē, eksistē pulksteņi.

lai nu kā, bet šādi droši vien ir pat labāk aizvadīt savu piektdienu (sēžot svešā dzīvoklī ar kafiju un mentola ciiiigareti) nekā vecrīgā. vecrīgai vajag īsto kompāniju un īstos bārus, bet reti ir šāda ideālo apstākļu kombinācija.

sidldītājs svilina manu sānu.