atskatos uz iepriekšējām dienām un šķiet, ka mani atmiņas caurumi ir atgriezušies.
ne ko ne at ce ros
varbūt tā ir labāk. varbūt tie bija pārāk slikti brīži un manas smadzenes tos automātiski noslēpa kaut kādos dziļos atmiņu plauktos. oh well, ir jauna diena, jauna sestdiena, jāiet dzīvītē.
un sapratu, ka man pārāk bieži trūkst cilvēku, kurus uzaicināt uz kādu koncertu vai pasākumu. ej viena, jūs teiksiet, bet vajag kādu, kurš saprastu, kuram interesētu un ar ko varētu dalīties priekos, jū nou.