aaagh, reizēm man šķiet, ka man trūkst līdzjūtības, bet brīžos, kad kāds tvīto, retvīto vai vienkārši atsūta draugiem.lv linkus ar horror profiliem un es aizklikšķinos tālāk un tālāk līdz nonāku pie 16 gadīgām jaunajām māmiņām man paliek sasodīti žēl to mazo bērnu, kuru viņa tur savās rokās, kamēr kāds viņu fotogrāfē ar savu mobilo telefonu. fotosesija!
šausminos ne tik tieši par jaunās māmiņas vecumu(bet arī savā ziņā) cik vispār par viņas psiholoģisko stāvokli. un cik ļoti tam bērnam ir nepaveicies.

un jā, vecākus diemžēl neizvēlas, viņi vienkārši IR.

labi, aizdomājos par tālu un nevajadzīgu, pašai taču savas problēmas pietiek, kur nu vēl bendēt garastāvokli ar kārtējo apjausmu par kolektīvu cilvēku degradēšanos.