nesaprotu kāpēc svētdienas allaž man ir tik... nekādas. visbiežāk es tās pavadu vienatnē, neko nedaru un domāju, domāju, domāju un domāju sviestu. un tad man šķiet, ka ja vēl ilgāk pavadīšu laiku ar sevi es nojūgšos un man nenormāli sagribas kādu satikt, bet visi vai nu mācās, vai atrodas pārāk tālu, vai nu pēc 10 sekunžu pārdomām saprotu, ka tomēr negribu satikt to cilvēku. bet ja es kādu satiktu man būtu motivācija savākties.
šodien es pat kārtīgi nesaģērbos, visu dienu novazājos pa māju apakšveļā. nu labi, halāts pa virsu vismaz.

es esmu vienkārši lieliska šodien. vismaz paelpoju svaigu gaisu. nu, brīdī, kad izkāros pa logu lai uzpīpētu.


pakrāsošu burtu mācības burtiņus, tad jutīšos kaut ko mazliet svarīgu šodien paveikusi. neskaitot divu doctor who sēriju noskatīšanos un staņika apsveikšanu ar 1.vietas iegūšanu valstī par zpd.