nebija īsti jēgas iet vakar uz veco rīgu.
vismaz taksis mūs aizveda par brīvu uz mājām, laigan izbrauca ar miljons līkumiem.
un es jūtos vīlusies jaunajos topošajos ārstos, mums uzsauca alu viens, kurš teica, ka esam ļaunas un viņam bija brilles un varēja redzēt, ka viņš ikdienā neko nedara, tikai kļūst par ārstu un neko nesaprot un nedomā par dzīvi un par neko, tikai eksistē un dzīvo savu stulbo dzīvīti, kura sastāv no slikta alus, studēšanas un (pārāk)cieša kontakta ar vecākiem.
un es jūtos mazliet sevī vīlusies jo:
-kad es iedzeru es runāju pārāk daudz un tieši.
-es paēdu hesburgerā.
-man sāp kakls, jo ārā bija auksti.
-rīt ir jau pirmdiena.
-es neaizgāju uz izremontēto iloveyou.

es jau kādu mēnesi esmu ļoti sašutusi un sāpināta, jo nekur nav nopērkams vaniļas piens. :(
tas ir negodīgi un nepareizi un vispār ko viņi sasodīts iedomājas. es pat esmu izstaigājusi visas iespējamās maximas, narvesenus, rimi, kā arī super neto un piemājas latgali, bet nekur nav.
un droši vien ja kaut kur atradīsies, tas pats būs kaut kāds vecs gadu noliktavā nostāvējis pārpalikums.

un atcerējos, ka vakar tam arnoldam (vai arnim vai anrijam?) pie kura paciemojāmies pirms vecās rīgas apmeklējuma, nospērām 2 brīnumsvecītes. es ceru, ka viņš nepamanīja un neapvainojās, bet tākā viņš man nospēra divas cigaretes viss ir tikai godīgi.